Garā un neredzamā rinda

Tā kā man pašai ir pussotru gadu veca meitiņa, tad ļoti labi saprotu tos vecākus, kuriem ir gan jāatgriežas darba vidē, gan jāatrod savam mazajam rūpīgas un drošas pieskatīšanas iespējas.

Lai gan Pašvaldības uzdevums ir nodrošināt visiem iespējas apmeklēt bērnudārzu, diemžēl ap 1000 ģimenēm šādas iespējas Rīgā nav nodrošinātas. Ģimenei tas nozīmē – lielākas izmaksas un mazākus ienākumus.

Kopā Rīgā ir 150 pašvaldību pirmsskolu iestādes, kuras apmeklē ap 26 000 bērnu, savukārt privātajās pirmsskolās 5500 bērnu, un aukļu pakalpojumus izmanto 800 mazuļu. Līdzfinansējums privātajiem ir 197 eur mazākajiem un 145 vecākiem bērniem, un līdzmaksājums auklēm ir 116 eur.

Satikos ar RD Izglītības, Kultūras un Sporta departamentu, lai pārrunātu šo tēmu un lūdzu sagatavot informāciju par esošo situāciju – kur un kāda vecuma bērniem šobrīd pilsēta nespēj nodrošināt dārziņu. Šobrīd ir zināms, ka vislielākais pieprasījums ir tieši pašiem mazākajiem un Centra rajonā…

Protams aktuāls ir jautājums, ja sešgadnieki sāks iet pirmajā klasē, tad tas būtiski atbrīvos arī pirmsskolu iestādes. Jautājums, kas notiks ar privātajiem dārziņiem tajā gadījumā.

Tā kā departamentā pie šī jautājuma strādā viens cilvēks, tad apsolīju nākt palīgā ar padomu, ieteikumiem un analītiku.

Iespējamie varianti:

  • Dot priekšroku rindā bērniem pēc deklerētās dzīves vietas, ne tikai pēc māsu un brāļu principa
  • Paplašināt esošos dārziņus – ja tas ir iespējams
  • Pielāgot jaunas telpas dārziņiem centra rajonā
  • Uzcelt jaunu bērnudārzu centrā
  • Palielināt līdzfinansējumu auklēm un privātajiem dārziņiem

Labprāt dzirdētu arī jūsu pieredzi par dārziņiem, kurā zem viena jumta ir gan latviešu, gan krievvalodīgie bērni.

Ja Jums ir idejas, kā atšķetināt rindu jautājumu, būšu priecīga uzklausīt!

Komentēšana ir slēgta.

Create a website or blog at WordPress.com

Up ↑

%d bloggers like this: