Pēdējo gadu laikā Rīgā ir aktivizējušies iedzīvotāji, veidojot apkaimju biedrības, kas gan svin kopīgus apkaimju svētkus, gan norāda uz problēmām un trūkumiem savā apkaimē.
Lai gan Rīgas stratēģiskajos dokumentos ir prioritizēta sadarbība ar apkaimēm, esošā situācija rāda, ka apkaimju biedrību vērtējums par pašreizējo komunikācijas modeli ar Rīgas pašvaldības iestādēm ir vērtējams kā viduvējs.
Lai pārrunātu, aktuālās problēmas un iespējamos risinājumus, tikāmies ar apkaimju organizācijām, RD deputātiem un Rīgas Domes organizācijām apaļā galda diskusijas formātā. Diskusijā sava maģistra darba secinājumus izklāstīja Lāsma Ivaska, savukārt Alija Turlaja stāstīja par Sarkandaugavas apkaimes pieredzi pilsētvides labiekārtošanas projektā.
Tika identificētas galvenās problēmas (pamatojoties uz Mag.darba izpēti, intervijas ar apkaimju vadītājiem):
1) Netiek sniegta uz darbību vērsta, jēgpilna atbilde; netiek meklēti risinājumi. (respektīvi pašvaldības darbinieks bieži vien nenāk ar iniciatīvu palīdzēt, risināt situāciju starpdepartamentāli – t.i. sadarbības kultūra)
2) Nepietiekama RD sniegtā vai citur pieejamā informācija par procesiem un sistēmu kā veikt apkaimes uzlabojumus
3) Iespaids, ka sniegtais viedoklis netiek ņemts vērā lēmumu pieņemšanā
4) Biedrību ierobežotā kapacitāte gan apstrādāt dažādās apkaimes vajadzības, gan komunikācija darba laikā
5) Birokrātijas apjoms maznozīmīgos, bet apkaimei svarīgos jautājumos – afišu izvietošana, puķu dobes iekārtošana, soliņa izvietošana etc.
Kā arī pārrunāti iespējamie risinājumi problēmu novēršanai:
1) Novirzīt daļu no pašvaldības budžeta biedrību un iedzīvotāju lemšanai: Pirms ikgadējā budžeta veidošanas procesa katrā pašvaldības struktūrvienībā, aicināt apkaimju biedrības sniegt savus priekšlikumus attiecībā uz prioritāri nepieciešamajiem uzlabojumiem savā apkaimē.
2) Apkopot apkaimju biedrībām aktuālo informāciju vienā vietā, paplašinot vietni www.apkaimes.lv ar informāciju, kas aktuāla ne tikai iedzīvotājiem, bet arī biedrībām
Iedzīvotājiem apmeklējot www.apkaimes.lv – informācija (epasti) tām apkaimju biedrībām, kas oficiāli par tādām sevi dēvē.
3) Izveidot nelielu rokasgrāmatu: pārskatāmu shēmu un aprakstu par to, kā apkaimei iesaistīties ar priekšlikumiem, kas jāņem vērā un jāizpēta (piem., pašvaldībai piederošie īpašumi), kādas vēl struktūrvienības var būt iesaistītas konkrētajos procesos un kas ir to atbildīgās personas.
4) Sekmēt iespējas ar pašvaldības struktūrvienībām sazināties elektroniski – izstrādāt risinājumu, kur ar vienotas elektroniskas formas palīdzību, jebkurā laikā gan biedrība, gan iedzīvotāji var nosūtīt savu priekšlikumu vai jautājumu pašvaldībai.
5) Veicināt uz sadarbību vērstu kultūru Rīgas pašvaldības darbinieku vidū, izveidojot apkaimju biedrību regulāru vērtējumu par atsaucīgāko pašvaldības struktūrvienību
6) Apkaimju organizāciju ierosinājumu un viedokļu prioritizēšana RD struktūrvienībās un departamentos.
7) Pašvaldība patstāvīgi koordinē iesnieguma pārsūtīšanu atbildīgajai iestādei vai papildu institūciju iesaisti komunikācijā ar apkaimes organizācijām.
(kuratora lomu uzņemas pašvaldības darbinieks)
8) Pašvaldība dažādu jautājumu un atļauju saskaņošanu starp departamentiem veic iekšēji, kā arī informē attiecīgās iestādes par konkrētajām iniciatīvām.
(piemēram, Pašvaldības Policija ir iepriekš informēta, ka notiek pasākums, ka būvniecība vai koku stādīšana ir saskaņota)
9) Izveidot atsevišķu amatu – apkaimju līdzdalības procesa vadītājs, kam jāuzņemas visu ar šo tēmu saistīto mehānismu ieviešanas organizēšana, kā arī to izpildes uzraudzība un jaunu apkaimes organizāciju rašanās veicināšana.
Jaunas apkaimes organizācijas rašanos kavē pieredzes, informācijas, skaidras sistēmas un izpalīdzības trūkums.
10) Rīgas apkaimju jumta organizācijas (Rīgas Apkaimju alianse) iesaiste plānošanas un ieviešanas lēmumu pieņemšanas procesos – konsultatīvā padome, komitejās, departamentam izšķirošos lēmumos, kā arī pie ieceru, paziņojumu, projektu izstrādes sākumposmā.
11) Vienkāršot procesus un birokrātiju gan dažādu iniciatīvu saskaņošanā, gan finansējuma jautājumos.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprāt, ka sadarbība sarp pašvaldību un apkaimju biedrībām ir jāveicina un jāattīsta ne tikai uz projektu bāzes, bet sistemātiski plānojot aktivitātes ilgtermiņā.
ineseandersone.com 