Rīgai ir vajadzīgs gādīgs saimnieks!

Šodien iespējams bija Rīgas domes pēdējā sēde šajā sasaukumā! Uz atvadām atskatījos tālākā un tuvākā vēsturē, salīdzinot divus valdīšanas periodus: Džordža Armitsteda vs Ušakova/ Amerika/ Burova.

Džordžs Armitsteds bija Rīgas mērs no 1901 – 1912.gadam. Viņa laikā pilsētā aizsākās plaša celtniecība un labiekārtošana. Pilsētā tika atklātas 14 jaunas skolas, 3 jaunas slimnīcas, uzcelti pilsētas muzejs, zooloģiskais dārzs, tautas bibliotēkas un tējnīcas, strādniekiem par simbolisku naudu piešķīra zemi dārziņiem, veicināja rūpniecības un tirdzniecības attīstību, ieviesa pirmos elektriskos tramvaju. Tieši viņa laikā Rīga sāka pārtapt no provinciālas un miegainas pilsētiņas par Eiropas nozīmes lielpilsētu.

Saskaņas desmitgadi raksturo mūsu pilsētas degradēšana – ielas paliek bedrainākas, tilti brūk un tiek slēgti, ietves caurumotas, tirgi nolaisti līdz kliņķim, gaiss netīrs un esam par mata tiesu tikuši laukā no monopola nagiem atkritumu sektorā. Šogad ar “gāzi grīdā” tiek notērēti miljoni nevis pamatvajadzību nodrošināšanām bērnudārzos un skolās, bet ekskluzīvos sporta laukumos.

Labā ziņa, ka soli pa solim notiek pozitīvas pārmaiņas valstī. Mums ir normāls premjers un prezidents, esam tikuši vaļā no Lemberga hūtes, vēl atliek labajiem spēkiem atgūt Rīgu, lai uzsāktu Rīgas atdzimšanu!

Es ticu, ka mums visiem kopā tas izdosies!

Komentēšana ir slēgta.

Veidojiet bezmaksas vietni vai emuāru vietnē WordPress.com

Up ↑

%d bloggers like this: