Kad Vilnis Ķirsis mani 2017. gada pavasarī uzrunāja startēt pašvaldības vēlēšanās, būšu atklāta, es nezināju, uz ko es parakstījos. Līdz tam biju daudzus gadus veidojusi uzņēmumu, un politikai sekojusi no virsrakstiem. Tiku ievēlēta. Paldies visiem, kas par mani balsoja.
Kā savu lomu opozīcijā redzēju esošās pilsētas pārvaldes iekārtas izpēti, jautājot un analizējot datus, meklējot informāciju, tiekoties ar departamentu darbiniekiem, iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām. Arī sapratu, ka aktīvāk uz āru ir jāstāsta par Domē notiekošo un nicinošo attieksmi, ko opozīcijas deputāti jūt no vadošās koalīcijas.
Samērā ātri es pamanīju, ka mani jautājumi Domes komitejās un sēdēs kaitina Ušakovu, Ameriku, Aldermani un pārējo kompāniju, jo viņi bija pieraduši atnākt, ātri saspiest balsošanas pogas un aiziet. Uz jautājumu, cik koki ir Rīgā, saņēmu smīkņājošu atbildi, ka to nav iespējams saskaitīt. Bet vēlāk, pieprasot informāciju, noskaidrojām, ka koki Rīgā tiek izcirsti vairāk nekā iestādīti. Un jau pavisam drīz, Ušakovs koku stādītājus nodēvēja par pajoliņiem.. Un cits mans jautājums, kas tā tāda par Humora Komiteju, kurai tiek rīdzinieku nodokļi, atrāva vaļā citu tēmu, kā Saskaņai pietuvinātas biedrības tiek dāsni finansētas ar domes līdzekļiem.
Viena no manām atklāsmēm bija, ka, lai gan Rīgai ir pilsētas attīstības plāns, departamenti šo plānu neizmanto lēmumu pieņemšanā. Piemēram, attīstības plānā ir ierakstīts, ka gājējs ir Rīgas prioritāte, taču paskatoties uz caurumotām ietvēm un soliņu neesamību pilsētvidē, gājēja vērtību nevar pamanīt. Attīstības plānā ir rakstīts arī, ka Rīgai rūp velobraucēji, taču veloceļu infrastruktūra ir neattīstīta un bijušais Satiksmes departamenta vadītājs Jakrins pat nevarēja nosaukt, cik Rīgā ir velobraucēju un kā to skaits ir mainījies pēdējo gadu laikā.
Mani pārsteidza, ka deputātiem uz komitejām bieži lemšanai ir vai nu triviāli vai tehniski lēmumi. Tai pat laikā, netiek runāts par stratēģiskiem lēmumiem, kā pilsētai attīstīties, kur investēt līdzekļus, kādas ir aktuālās problēmas. Deputātu smadzeņu kapacitāte netiek izmantota. Ja es vairākkārt nerosinātu izskatīt jautājumu par bērnudārzu rindu problēmu Rīgā, pats departaments vai komiteja šo jautājumu neaktualizētu. Taču, kā pilsēta var attīstīties, ja tā nerūpējas par savu iedzīvotāju ģimenēm un bērniem? Ja jaunai ģimenei nav vieta bērnudārzā, viņi pārcelsies uz vietu, kur tā tiek nodrošināta.
Lielākais ieguvums šī perioda laikā, ir bijusi iespēja iepazīties un sadarboties ar dažādiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri rūpēs par Rīgu, nāk ar saviem risinājumiem. Ja vien pilsēta ieklausītos.
Varbūt arī labi, ka mans ievads Rīgas domē bija no opozīcijas skatu punkta. Tagad jūtos gatava un zinu, kas ir jādara, lai Rīgu pārvērstu no pelēkas un brūkošas pilsētas par Eiropas līmeņa galvaspilsētu.
Mums ir pilsēta ar milzīgu potenciālu un iedzīvotāji ar interesi to sakārtot! Vēl ir vajadzīga pilsētas vadība, kura spēj Rīgas potenciālu realizēt!
Esmu pārliecināta, ka mums kopā izdosies atvērt jaunu lapaspusi Rīgas attīstībai, padarot to par ērtu un cilvēkiem draudzīgu pilsētu!
ineseandersone.com 